2011. gada 24. marta vakarā bijām aicināti muzikāli kuplināt Andras Manfeldes audiogrāmatas “Zemnīcas bērni” prezentācijas pasākumu. Par pārējo lai runā foto.
» Lasīt tālāk: Andra Manfelde. “Zemnīcas bērni” audiogrāmatas atvēršana
2011. gada 24. marta vakarā bijām aicināti muzikāli kuplināt Andras Manfeldes audiogrāmatas “Zemnīcas bērni” prezentācijas pasākumu. Par pārējo lai runā foto.
15. maija naktī visi Latvijas muzeji bija vēruši savas durvis interesentiem un parūpējušies par tādiem pārsteigumiem, kādus ikdienā muzeji nepiedāvā. Plašu un interesantu muzeju nakts programmu sniedza viens no apmeklētākajiem Latvijas muzejiem – Turaidas muzejerezervāts. Muzeju nakts – Citādā Turaida ietvaros norisinājās lekcijas, koncerti, izstādes un pat rituāli. Pasākuma krāšņākā daļa sākās līdz ar tumsas iestāšanos, kad visa muzeja teritorija iemirdzējās sveču gaismā. Kalnus un lejas rotāja no svecēm veidotas latvju rakstu zīmes un ugunskuri. Valda Celma virsvadībā tika veikts arī uguns rituāls „Par stipru un gaišu Latviju”, kura norisi ar dziesmām kuplināja arī tradīciju kopa Pērkonieši.
Foto no Turaidas muzejrezervāta mājaslapas http://www.turaida-muzejs.lv
Latviešu nacionālistu klubs, Tradīciju kopa „Pērkonieši” un Tēvijas sargi pagājušo sestdien godināja Ūsiņa dienu.
Latviešu gadskārtā Ūsiņi iezīmē pavasaŗa beigas un vasaras sākumu. Sākās gada gaišākais laiks, kad Saule kāpj debesu kalna visaugstākajā punktā. Daba ir atmodusies un gatavojas savam viskrāšņākajam posmam. Ūsiņš atnākdams atnes zaļu zāli, lapas, pieguļnieku dziesmas, bet galvenais, viņš ierodas rūpēties par ļaužu zirgiem vasarā, kas ir zemnieka lielākais palīgs „maizes” gādāšanā, tādēļ Ūsiņš katrā sētā ir īpaši gaidīts.
Šogad Ūsiņus svinējām 8.maijā Dobeles novada „Jaunveļos”. Šīs mājas atrodas netālu no izslavētā Pokaiņu meža, tāpēc „Jaunveļu” saimnieks Ivo Ūsiņdienas pieguļniekiem bija sagatavojis aktivitāti – oriģinālu atjautības uzdevumu virkni – trasi pa Pokaiņu mežu. Interesanti bija pat tiem, kas Pokaiņu mežā bijuši vairākkārt. Uzdevumu laikā nācās minēt mīklas, atpazīt latviešu zīmes, vadīties pēc dabas zīmēm, tādējādi uzzinot, kur jādodas tālāk. Uzdevums bija īsts „cietais rieksts” un to pieveica tikai ar īpašu pacietību un neatlaidību apveltītie.
Pēc kārtīgas „izdauzīšanās” devāmies atpakaļ uz „Jaunveļu” mājām, kur tika gatavots Pantāgs – rituāla maltīte, ko gatavo un ēd par godu Ūsiņam. Mūsdienās to vieglāk būtu atpazīt ar nosaukumu „omlete”. Pantāgu gatavo lielā katlā uz ugunskura, vispirms apcepot speķi, pēc tam liekot klāt olas, pienu un sāli. (varen’ gards šogad sanāca
)
Vakars turpinājās ar gadskārtu dziesmu dziedāšanu, danču dejošanu un pirtī iešanu. Pirtī gājām, lai saglabātu tradīciju – rumulēšanos – sētas ļaužu savstarpēju aplaistīšanos ar ūdeni. Ticējums saka, ka rumulēšanās pasargās no odu košanas vasarā!
Ūsiņdienu nosvinējām godam! Paldies visiem, kas sveica Ūsiņu un ar savu klātbūtni palīdzēja šiem svētkiem tapt jautrākiem un protams, milzu paldies „Jaunveļu” saimniekam Ivo!
Uz tikšanos citu reizi!
Šogad esam aicināti piedalīties Muzeju nakts aktivitātēs Turaidā, kur notiks SAJŪTU UN MEDITĀCIJAS VAKARS – CITĀDĀ TURAIDA. Šeit ir visa Muzeju nakts Turaidā programma.
Sižets no TV Dzintare:
Šeit ir arī bildes: Latviskā pavasara sagaidīšana. Lielā diena.
Piedalījāmies
Bildes ir publicētas šeit: Foto, Ar dziesmu un dzeju pret bezizeju, Liepāja.
Sestdien, 14. novembrī kopā ar Latviešu nacionālistu klubu bijām uzaicināti un Mūrmuižu (gandrīz Valmiera), kur notika Valsts svētkiem veltīts sarīkojums. Iepazinām ļoti daudzus domājošus un ļoti sakarīgus cilvēkus. Īpašs prieks par noskatīto Kauguru amatierteātra “Vīzija” uzvedumu ar daļu no Aleksandra Čaka poēmas “Mūžības skartie”.
Lāčplēša diena mūsu tautai ir tik pat būtiska (ja ne būtiskāka) kā 18. novembris, jo pirms 90 gadiem proklamētā valsts vēl īsti brīva nebija – tās brīvība maksāja daudzu latviešu dzīvības. Šodien pieminot tautas varoņus, piedalījāmies gan lāpu gājienā no Brāļu kapiem, gan koncertā pie Okupācijas muzeja kopā ar vīru kopu “Vilki”, sievu kopu “Vilcenes”, folkloras draugu kopu “Skandenieki”, “Visu Latvijai” un seno cīņu un folkloras kopu “Vilkači”.
Šeit viens mazs video no mūsu uzstāšanās:
Uzaicināja mūs vadīt Mārtiņu svinības Rīgas Ezerkrasta vidusskolas 1-9. klases skolēniem. Tā kā šajā ziņā mums jau zināma pieredze un cenšamies atbalstīt šāda veida iniciatīvas no mācību iestādēm, kuras ir mūsu nākotnes sabiedrības mazās kalves, neatteicām. Uzdevums izrādījās ne no vieglajiem, jo tikt galā ar pusotru simtu skolēnu ir grūti, bet izdevās viņus iesaistīt, izklaidēt un cerams iemācīt arī ko jaunu – mārtiņu rotaļas un dančus. 